Kopējais lapas skatījumu skaits

svētdiena, 2011. gada 27. februāris

Vai TU esi i-Phone fans?

Svētdienas ir īpaši piemērotas lūgšanām.Pat kaķis to zina...

Neparastais loms. Brīnumainā izdziedināšana.


Kādu dienu Jēzus atnāca pie jūras Kapernaumā. Liels ļaužu pūlis sekoja Viņam, bērni skraidīja apkārt, cilvēki uzdeva jautājumus. Ikviens gribēja dzirdēt, ko Viņš saka. Krastmalā bija tik daudz ļaužu, ka Jēzus tikai ar grūtībām varēja atrast vietu, kur stāvēt.
Ūdens malā stāvēja zvejas laiva .Tā piederēja Andrejam un viņa brālim Sīmanim, kurš vēlāk tika nosaukts par Pēteri. Zvejnieki bija izkāpuši krastā un mazgāja savus tīklus. Jēzus palūdza atsiet laivu. „Pabrauc mazliet tālāk no malas, lai Es varu parunāt ar visiem šiem cilvēkiem,” Viņš sacīja Sīmanim.
Jēzus piecēlās laivā stāvus un vairākas stundas sprediķoja ļaudīm.
Vēlāk, kad cilvēku pūlis bija aizgājis mājās, Sīmanis pacēla airus, lai irtos atpakaļ uz krastu. „Dzen laivu jūrā!” teica Jēzus. ”Kāpēc, mācītāj?” samulsa Sīmanis.
„Mēs dosimies zvejot.”
„Dienas vidū?”
Pieredzējušais zvejnieks bija pārsteigts. Vienmēr viņš bija darījis pēc sava prāta. Paraustījis plecus, Sīmanis atsēdās un sāka irties uz jūras vidu.
Pēkšņi viņi pamanīja, ka Andrejs māj ar roku un kaut ko kliedz, pārliecies pāri laivas malai. Sīmanis piecēlās kājās un satvēra tīklus. Tie nostiepās un gandrīz saplīsa. Tīkli bija pilni ar zivīm, kas lēkāja un locījās, šļakstīdamas ūdeni.
Tad visi lēnām devās uz krastu, airēdami no visa spēka.
Sīmanis krastmalā pirmais ielēca ūdenī, bet Andrejs, Jēkabs un Jānis palika izkraut lielo lomu. Sīmanis, neskatīdamies uz Jēzu, atsēdās un ieskāva galvu rokās.
Jēzus pienāca un uzlika roku uz Sīmaņa pleca .
„Kungs, atstāj mani vienu!” sacīja Sīmanis.
Jēzus ar dziļu vēlību skatījās uz viņu. „Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks!” turpināja Sīmanis, un asaras ritēja pa viņa grumbainajiem vaigiem. Sīmanis kaunējās, ka sākumā nebija ticējis Jēzum.
„Nebīsties, Sīmani,” Jēzus mierināja viņu un , vērsdamies arī pie Andreja, Jēkaba un Jāņa, turpināja: „No šī laika tev būs cilvēkus zvejot.” Tad Sīmanis kopā ar citiem atstāja visu un gāja līdzi Jēzum.
Sīmanis kļuva par vienu no Jēzus tuvākajiem draugiem, Jēzus bieži viesojās viņa mājās.
Kādu nakti smagi saslima Sīmaņa sievasmāte. Sieviete mocījās drudzī, dažubrīd svīzdama no karstuma, citubrīd drebēdama no aukstuma. Temperatūra cēlās, bija stipras sāpes, tā, ka bija apdraudēta dzīvība, bet nekas nelīdzēja.Kad Jēzus uzzināja par viņas ciešanām, Viņš tūlīt steidzās pie tās. Viņš atsēdās pie sievietes gultas un pavēlēja drudzim nekavējoties atkāpties.
Un pēkšņi sieviete smaidīdama piecēlās sēdus, jo bija kļuvusi pilnīgi vesela . Viņa nokāpa apakšstāvā, kur parasti ieturēja maltītes, un sāka klāt galdu. Mājinieki bija pārsteigti. Kā cilvēkam varēja būt tāda vara pār slimību? Taču tas bija tikai viens no Jēzus brīnumdarbiem Galilejas pilsētās un ciemos.

sestdiena, 2011. gada 19. februāris

Ja svētdienā ērģeles "atsaka" - var izlīdzēties...



J.S.Baha Tokāta un fūga re minorā.

Notikums Nacaretē.Debesu valstība.

Jēzus staigāja pa Galileju, mācīdams sinagogās un nostāsti par Viņa brīnumdarbiem izplatījās tālu. Vienīgā vieta, kur ļaudis Viņu neatzina, bija Nacarete.
„Viņš ir tikai Jāzepa dēls,”cilvēki tenkoja, „mēs visu zinām par Viņu.”
„Jēzus? Liels pravietis? Mēs redzējām Viņu uzaugam, pazīstam Viņa tēvu un māti. Viņš ir tāds pats kā mēs visi.”
Cilvēkiem skauda Jēzus slava, un tie apšaubīja visu, ko par Viņu stāstīja.
Sabata dienā dienā Jēzus bija Nācaretē un iegāja sinagogā. Kalpotājs pasniedza Jēzum Isaja( Jesajas) grāmatu. Viņš to atšķīra un sāka skaļi lasīt( Is 61:1-2): „Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas  sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību, pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu.” 
Visi sinagogā skatījās uz Viņu. Jēzus bija nolasījis pravieša vārdus tā, it kā tie būtu teikti par Viņu. Tad Jēzus sacīja: „Šodien šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts.”
Teiktais dziļi ietekmēja cilvēkus, jo Viņš runāja ļoti pārliecinoši. Tie sajuta Jēzus Jēzus varenību.
Taču tad viņi sāka sačukstēties un strīdēties savā starpā.
„Tas taču ir tikai Jāzepa dēls!:
„Bet Viņš runāja tik labi!”
„Tiesa gan, bet – ko Viņš ieņēmis galvā? Iedomājas sevi par pravieti!”
Jēzus skumji lūkojās uz viņiem.” Neviens pravietis netiek cienīts savā tēvu zemē,” Jēzus teica.
Cilvēku neizpratne pārauga dusmās. Ļaudis traucās kājās no savām vietām, sagrāba Jēzu un izmeta Viņu no sinagogas. Viņi dzina Jēzu laukā no pilsētas un gribēja nogrūst no kraujas, kad Jēzus piepeši pagriezās pret viņiem. Viņš skatījās uz viņiem, līdz tie apklusa .Tad Jēzus devās atpakaļ un neviens Viņu neaizkavēja.
Jēzus uzbūvēja sev māju Kapernaumā.Kapernauma bija paliels ciemats, kas atradās Ēģiptes-Damaskas tirdzniecības ceļa malā. Attīstīta saimniecība – eļļas un dzērienu preses. Kapernaumas sinagoga nebija tikai lūgšanu vieta. Tas bija mācību centrs, pilsoņu pulcēšanās vieta, tiesvedības un svinību vieta.
Jēzum te bija daudz draugu, arī Andrejs – agrākais Jāņa Kristītāja māceklis. Daudzi cilvēki ar prieku klausījās Jēzus stāstos un līdzībās.
„Debesu valstība līdzinās apslēptai mantai, ko cilvēks atrada. Viņš nekavējoties steidzās un pārdeva visu, kas tam bija, lai nopirktu šo tīrumu un paturētu mantu,” Viņš stāstīja ļaudīm. Jēzus mācīja atteikties no visa, lai sekotu Dievam. Debesu valstība ir visdārgākā manta. Jēzus teica: „Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur tās glabājas mūžīgi.”
Jēzus teiktais radīja satraukumu īpaši bagātajos cilvēkos.” Kur būs jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.” teica Jēzus.
Jēzus pastāstīja par tirgotāju, kas meklējis pērles. Kādu dienu tirgotājs atradis brīnišķīgu, pasakaini mirdzošu pērli . Viņš tūlīt steidzies mājās, pārdevis visas savas pērles, māju, mantu, īpašumus, lai nopirktu šo dārgumu.
„Tā jūs atradīsit Debesu valstību.” teica Jēzus. Viņš gribēja, lai cilvēki saprastu, ka nekas cits nav tik dārgs kā Dievs.
Nodarbības prezentācija un darba lapas: http://www.betanija-op.lv/?id=293&left=292

piektdiena, 2011. gada 18. februāris

ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris

Svinot Vatikāna radio 80.dzimšanas dienu.


"Man ir patiess prieks jums pavēstīt, ka pēc pāris mirkļiem Pāvests Pius XI.iesvētīs Vatikāna radiostaciju."Ar šiem vārdiem 1931. gada 12. februāra pēcpusdienā Guglielmo Marconi,itāļu radio pionieris un Nobela prēmijas laureāts, uzrunāja klausītājus.Pirmais raidījums bija Pāvesta Piusa XI. vēstījums"Qui arcano Dei consiglio",pirms kura radio tehniķis sūtīja ēterā Morzes ābeces signālus ,kuri nozīmēja - "In nomine Domini. Amen".

piektdiena, 2011. gada 11. februāris

Kāzas Kānā - ūdens top par vīnu.

Izturējis kārdinājumus, Jēzus sāka savu darbu, pārstaigāja dzimto novadu un mācīja, ka Dievs mīl visus cilvēkus un ka cilvēkiem jāmīl citam cits.
Kādu dienu Jēzus staigāja gar ezera krastu un ievēroja divus zvejniekus, Pēteri un Jāni, kuri vīlušies atgriezās no zvejas. Pēteris un Jānis neko nebija nozvejojuši. Jēzus teica, lai viņi vēlreiz dodas zvejot un izmet ezerā tīklus. Abi zvejnieki bija izbrīnīti, tomēr paklausīja. Tad Pēteris un Jānis sazvejoja tik daudz zivju, ka gandrīz nevarēja tīklus izvilkt. Pēc šī notikuma viņi atstāja visu un sekoja Jēzum.
Jēzus, viņa māte un mācekļi bija uzaicināti piedalīties kāzās. Kāzas notika Kānas ciematā, netālu no Nacaretes. Tās bija brīnišķīgas svinības – skanēja mūzika, ļaudis dejoja, baudīja mielastu, smējās un dziedāja.
Marija nejauši dzirdēja, ka divi sulaiņi sačukstas: ”Mums vairs nav vīna!”
„Tas nav iespējams!”
„Nekas nav palicis – tikai ūdens.”
„Kāzu svinības vēl tikai pusē. Ko lai dara?”
Marija zināja, ka tas būtu liels apkaunojums līgavaiņa ģimenei, ja viesiem nāktos dzert ūdeni vīna vietā.
„Pagaidiet tepat!” Marija teica sulaiņiem. Viņa aizsteidzās pie Jēzus un teica: „Viņiem vairs nav vīna!” Jēzus ilgi un cieši raudzījās mātē: „Kāpēc tu to saki man?” Marija neko neatbildēja, vien lūkojās Dēlā mierīgi un pazemīgi. ”Mana stunda vēl nav nākusi,” Jēzus turpināja. Marija pamāja sulaiņiem un sacīja: „Ko Viņš jums teiks, to dariet!” Sulaiņi samulsa. Ko te var izdarīt! Nevar tik vēlā nakts stundā nopirkt vīnu!
Jēzus norādīja uz 6 tukšiem ūdenstraukiem, kas stāvēja telpas stūrī tīrīšanai. Katrā no tiem ietilptu 100 l ūdens. ”Ejiet un piepildiet traukus ar ūdeni!” Viņš aicināja. Jēzus skatienā bija kas tāds, ka sulaiņi nevarēja nepaklausīt. Viņi katru trauku līdz malām piepildīja ar ūdeni. „Tagad smeliet un nesiet galda uzraugam.” Jēzus aicināja. ”Nest viņam ūdeni?” sulaiņi klusībā brīnījās, bet izpildīja Jēzus norādījumus. Galda uzraugs paņēma no sulaiņiem trauku, pagaršoja un sāka smaidīt. „Lielisks vīns! Labākais, ko esmu baudījis!” vīrs sauca. Kad viņš devās projām, sulaiņi metās pie ūdenstraukiem. Tie visi bija pilni ar vīnu. Galda uzraugs piegāja pie līgavaiņa un teica viņam: ”Ikviens cilvēks pa priekšu ceļ priekšā labo vīnu un, kad viesi ieskurbuši, - mazāk vērtīgo, bet tu labo vīnu esi pataupījis līdz šim .” Līgavainis bija pārsteigts. No kurienes radies šis vīns?Tas bija pirmais brīnums, ko paveica Jēzus. Viņa mācekļi saprata, ka tā ir īpaša zīme, kas apliecina Dieva dāvāto mīlestību pasaulei.
Mācību materiāli un darba lapas.

Kārdināšana tuksnesī.

Pēc kristīšanas Jēzus viens pats devās uz skarbo tuksnesi.Viņš vienatnē pavadīja 40 dienas un naktis, neko neēdot, lūdzoties un veltījot savu dzīvi Dievam.
Tad Jēzus priekšā nostājās velns, Dieva ienaidnieks. Velns, ko sauc arī par sātanu, saldi uzrunāja Jēzu:” Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi!”Velns vilināja viņu savtīgi(savam labumam) izmantotDieva piešķirto spēku.
„Nē” stingri atbildēja Jēzus, jo pazina sātanu.” Stāv rakstīts : "Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda,kas iziet no Dieva mutes"(Lk 4:4).
To izdzirdējis, velns nozuda. Jēzus turpināja lūgties. Taču sātans piepeši atgriezās un sāka rādīt Viņam visas lielās pasaules valstis-pilsētas, valdniekus, pilis, karapulkus. ”Tas viss pieder man,” velns kārdinoši čukstēja,” bet Tu to vari dabūt. Es Tevi padarīšu par pasaules valdnieku, ja Tu mani pielūgsi!”  Jēzus aizgriezās projām, sacīdams:” Stāv rakstīts:"Tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot."
Jēzus pagriezās pret cilvēku lielāko ienaidnieku un sauca: „Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: Tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot!”
Tad velns Viņu atstāja, un Jēzus vienatnē klusi nometās uz ceļiem, pielūgdams Savu Tēvu debesīs.
Tad Jēzus atgriezās Galilejā, Svētā Gara piepildīts, un vēstīja par mīlestību, ko Dievs sūta pasaulei.