Kārdināšana tuksnesī.

Pēc kristīšanas Jēzus viens pats devās uz skarbo tuksnesi.Viņš vienatnē pavadīja 40 dienas un naktis, neko neēdot, lūdzoties un veltījot savu dzīvi Dievam.

Tad Jēzus priekšā nostājās velns, Dieva ienaidnieks. Velns, ko sauc arī par sātanu, saldi uzrunāja Jēzu:” Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi!”Velns vilināja viņu savtīgi(savam labumam) izmantotDieva piešķirto spēku.

„Nē” stingri atbildēja Jēzus, jo pazina sātanu.” Stāv rakstīts : "Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda,kas iziet no Dieva mutes"(Lk 4:4).

To izdzirdējis, velns nozuda. Jēzus turpināja lūgties. Taču sātans piepeši atgriezās un sāka rādīt Viņam visas lielās pasaules valstis-pilsētas, valdniekus, pilis, karapulkus. ”Tas viss pieder man,” velns kārdinoši čukstēja,” bet Tu to vari dabūt. Es Tevi padarīšu par pasaules valdnieku, ja Tu mani pielūgsi!”  Jēzus aizgriezās projām, sacīdams:” Stāv rakstīts:"Tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot."

Jēzus pagriezās pret cilvēku lielāko ienaidnieku un sauca: „Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: Tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot!”

Tad velns Viņu atstāja, un Jēzus vienatnē klusi nometās uz ceļiem, pielūgdams Savu Tēvu debesīs.

Tad Jēzus atgriezās Galilejā, Svētā Gara piepildīts, un vēstīja par mīlestību, ko Dievs sūta pasaulei.

Mācību materiāls un darba lapas.