Notikums Nacaretē.Debesu valstība.

Jēzus staigāja pa Galileju, mācīdams sinagogās un nostāsti par Viņa brīnumdarbiem izplatījās tālu. Vienīgā vieta, kur ļaudis Viņu neatzina, bija Nacarete.

„Viņš ir tikai Jāzepa dēls,”cilvēki tenkoja, „mēs visu zinām par Viņu.”

„Jēzus? Liels pravietis? Mēs redzējām Viņu uzaugam, pazīstam Viņa tēvu un māti. Viņš ir tāds pats kā mēs visi.”

Cilvēkiem skauda Jēzus slava, un tie apšaubīja visu, ko par Viņu stāstīja.

Sabata dienā dienā Jēzus bija Nācaretē un iegāja sinagogā. Kalpotājs pasniedza Jēzum Isaja( Jesajas) grāmatu. Viņš to atšķīra un sāka skaļi lasīt( Is 61:1-2): „Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas  sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību, pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu.” 

Visi sinagogā skatījās uz Viņu. Jēzus bija nolasījis pravieša vārdus tā, it kā tie būtu teikti par Viņu. Tad Jēzus sacīja: „Šodien šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts.”
Teiktais dziļi ietekmēja cilvēkus, jo Viņš runāja ļoti pārliecinoši. Tie sajuta Jēzus Jēzus varenību.

Taču tad viņi sāka sačukstēties un strīdēties savā starpā.

„Tas taču ir tikai Jāzepa dēls!:

„Bet Viņš runāja tik labi!”

„Tiesa gan, bet – ko Viņš ieņēmis galvā? Iedomājas sevi par pravieti!”

Jēzus skumji lūkojās uz viņiem.” Neviens pravietis netiek cienīts savā tēvu zemē,” Jēzus teica.

Cilvēku neizpratne pārauga dusmās. Ļaudis traucās kājās no savām vietām, sagrāba Jēzu un izmeta Viņu no sinagogas. Viņi dzina Jēzu laukā no pilsētas un gribēja nogrūst no kraujas, kad Jēzus piepeši pagriezās pret viņiem. Viņš skatījās uz viņiem, līdz tie apklusa .Tad Jēzus devās atpakaļ un neviens Viņu neaizkavēja.

Jēzus uzbūvēja sev māju Kapernaumā.Kapernauma bija paliels ciemats, kas atradās Ēģiptes-Damaskas tirdzniecības ceļa malā. Attīstīta saimniecība – eļļas un dzērienu preses. Kapernaumas sinagoga nebija tikai lūgšanu vieta. Tas bija mācību centrs, pilsoņu pulcēšanās vieta, tiesvedības un svinību vieta.

Jēzum te bija daudz draugu, arī Andrejs – agrākais Jāņa Kristītāja māceklis. Daudzi cilvēki ar prieku klausījās Jēzus stāstos un līdzībās.

„Debesu valstība līdzinās apslēptai mantai, ko cilvēks atrada. Viņš nekavējoties steidzās un pārdeva visu, kas tam bija, lai nopirktu šo tīrumu un paturētu mantu,” Viņš stāstīja ļaudīm. Jēzus mācīja atteikties no visa, lai sekotu Dievam. Debesu valstība ir visdārgākā manta. Jēzus teica: „Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur tās glabājas mūžīgi.”

Jēzus teiktais radīja satraukumu īpaši bagātajos cilvēkos.” Kur būs jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.” teica Jēzus.

Jēzus pastāstīja par tirgotāju, kas meklējis pērles. Kādu dienu tirgotājs atradis brīnišķīgu, pasakaini mirdzošu pērli . Viņš tūlīt steidzies mājās, pārdevis visas savas pērles, māju, mantu, īpašumus, lai nopirktu šo dārgumu.

„Tā jūs atradīsit Debesu valstību.” teica Jēzus. Viņš gribēja, lai cilvēki saprastu, ka nekas cits nav tik dārgs kā Dievs.
Nodarbības prezentācija un darba lapas: http://www.betanija-op.lv/?id=293&left=292