Kopējais lapas skatījumu skaits

otrdiena, 2011. gada 22. marts

Triekas ķertais vīrs. Jēzus un farizeji(20.nod.)

Reiz Jēzus mācīja cilvēkus namā Kapernaumas pilsētā. No malu malām sanāca daudz farizeju un bauslības skolotāju, vīrieši, sievietes un bērni drūzmējās ielās, izmisīgi vēlēdamies redzēt Jēzu.
Turp devās arī četri vīri, nesdami savu draugu uz salmu pīteņa. Viņš bija paralizēts no galvas līdz  kājām un gulēja uz muguras, bezcerīgi raudzīdamies debesīs.
„Nepūlaties manis dēļ!” viņš sacīja.
„Mēs nesam tevi pie  Jēzus .Varbūt Viņš varēs izdziedināt tevi, „draugi atteica, neatkāpdamies no sava nodoma.
„Palaidiet mūs, lūdzu, garām, „viņi sauca. „Šim vīram vajag tikt pie Jēzus.”
„Mums visiem vajag tikt pie Jēzus,” kāds kurnēja.
Pēkšņi kāds no triekas ķertā vīra draugiem pamanīja kāpnes, kas veda uz plakano mājas jumtu.
„Ejam!” viņš pamāja.” Tas ir vienīgais ceļš, kā nokļūt pie Jēzus.
Četri draugi uzrāpās uz jumta un sāka plēst salmus.
Jēzus istabā runāja. Pēkšņi no griestiem sāka birt māli, visi ar izbrīnu paskatījās augšup. 
Griestos parādījās zils debesu laukums. Pa to, lēni šūpodamies virvēs, lejup slīdēja vīrs uz pīteņa. Četri vīri raudzījās lejup istabā.
Jēzus bija aizkustināts par viņu apņēmību un neatlaidību .
Jēzus uzlika roku uz vīra pieres un teica: „Tavi grēki tev piedoti!”
Grēki? Piedoti? Farizeji šausmās sastinga: vienīgi Dievs var piedot grēkus! Kā šis vīrs iedrošinājās runāt tādus vārdus?
Triekas ķertais vīrs lūkojās augšup uz Jēzu. Piedošana …. Jā, pēc tās ilgojās viņa sirds.
Jēzus pagriezās pret garīgajiem vadoņiem un jautāja: „Kāpēc jūs domājat ļaunu savās sirdīs? Kas ir vieglāk – sacīt: tev tavi grēki ir piedoti, - vai sacīt: celies un staigā?”
Atkal visapkārt iestājās klusums. Ikviens var pateikt vārdus par piedošanu, bet – kurš var dziedināt kopš dzimšanas paralizētu?
„Es parādīšu, ka Man ir vara piedot grēkus,” Jēzus teica un pagriezās pret vīru uz pīteņa. ”Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!”
Vīrs acumirklī sakustējās, tad pagriezās un piecēlās sēdus.
Pūlī sākās murdoņa, tad atskanēja saucieni: „Brīnums! Brīnums!” Vīrs uzslējās kājās, palēcās un pameta pīteni augstu gaisā. Tad, saritinājis pīteni, viņš devās projām, dejodams no prieka: „Skatieties uz mani – es esmu izdziedināts! Lai slavēts Dievs!”
Visi, kas stāvēja pūlī, sacīja: „Mēs šodien esam brīnumu redzējuši. Bet farizeji un bauslības mācītāji klusēja. Viņus māca satraukums un dusmas.
Sabata dienā Jēzus iegāja sinagogā un redzēja vīru, kam bija paralizēta roka. Vīrs skatījās uz Jēzu un Jēzus apstājās. Farizeji bargi vēroja Jēzu un domāja: „Vai Viņš tiešam nezina, ka Mozus likumi neļauj neko darīt sabata dienā? Viņš nedrīkst savus brīnumdarbus veikt atpūtas dienā!”
Ikviena jūdu ģimene stingri ievēroja, ka sabats ir īpaša diena, ko Dievs paredzējis atpūtai un lūgšanām. Taču farizeji bija noteikuši daudz jaunu likumu. Tagad viņi bažījās, ka Jēzus tos pārkāps.
„Celies un stājies šeit vidū!” aicināja Jēzus. Vīrs piecēlās un nāca pretī Jēzum.
„Es jums ko vaicāšu,” Jēzus sacīja farizejiem, „vai sabatā var darīt labu vai ļaunu: dzīvību glābt vai bojāt? „
Farizeji nevarēja atbildēt Jēzum, jo sabats bija Dieva diena, kad jādara kaut kas labs.
Jēzus pagriezās pret vīru ar paralizēto roku un teica: „Izstiep savu roku!”
Vīrs to izdarīja un roka tapa vesela. Viņš varēja to kustināt, locīt un visu ar to darīt. Vīra acīs mirdzēja asaras, viņš nespēja noticēt, ka ir vesels.
Taču farizeji un rakstu mācītāji kļuva nikni un sāka kalt plānus, kā iznīcināt Jēzu.
Vai mēs varam palīdzēt draugam nokļūt pie Jēzus?Varam!






 Nodarbības materiāli atrodami: www.betanija-op.lv

sestdiena, 2011. gada 19. marts

19.marts - Sv.Jāzepa svētki.

Svētais Jāzeps Sv. Jāzepa klostera kapelā.

Svētā Marija, Jēzus Māte un Svētais Jāzeps nerunā daudz.Tomēr šie abi svētie daudz izsaka.Svētais Jāzeps pieminēts Mateja un Lūkas Evanģelijos kā Dāvida ciltskoka daļa - radot saikni starp ķēniņa namu un Mesiju.Sv.Jāzeps bija ticības cilvēks, uzticams dievišķo noslēpumu līdzzinātājs un liels klusētājs.Kā Svētās Marija dzīvesbiedrs, Sv. Jāzeps bijis arī Jēzus audžutēvs.Nav zināms, cik ilgi dzīvojis Jāzeps. Pēdējo reizi viņš pieminēts svētceļojumā ar 12 - gadīgo Jēzu.
Ir cilvēki, kuri daudz runā, bet neko nepasaka.Ir cilvēki, kuri ar vienu skatienu spēj daudz pateikt, pat mainīt.Svētie Marija un Jāzeps pieder šādiem cilvēkiem.Viņi daudz nerunā, bet daudz izsaka.Daudzas kristiešu paaudzes atceras šos svētos ar mīlestību un pateicību.Sv.Jāzepa oficiāla godināšana sākās 14./15. gadsimtā.1621. gadā Sv. Jāzepa svētki iekļauti kalendārā.Pāvests Pijs IX. pasludināja Sv. Jāzepu par Baznīcas aizbildni.Mēs šodien īpaši svinam Svētā Jāzepa svētkus - mūsu klostera aizbildnis ir Svētais Jāzeps.Viņš vairāk liecina ar savu esību, tāpēc šo svētku pārdomām  - dažādi svētā attēli.
Sv.Jāzeps ar mazo Jēzu.

Laikmetīgs Sv.Jāzepa attēlojums-pielūgsme.

Kontemplatīvais Jāzeps.

Meditatīvs Sv.Jāzepa un Sv. Ģimenes attēls.

Svētā Ģimene.

Sv.Jāzeps un Jēzus jaunībā.

Sv.Jāzeps - strādnieks ar Jēzu.

Sv. Jāzepa nāve.

Taisnīgā nāve.

Sv. Jāzepa sapnis(ar kaķi:).

Ikona ar liliju.

Klasiska ikona.

trešdiena, 2011. gada 16. marts

Jēriņš ceļā uz Lieldienām.

Adventa laikā, runājot ar maziem bērniem par liturģisko laiku, var noderēt Adventa kalendārs.Gavēņa laikā jēriņš var palīdzēt iemācīties īsu lūgšanu un katru dienu jēriņš kļūst arvien mīkstāks un pūkaināks:).

sestdiena, 2011. gada 12. marts

Lūgsimies par Japānu!

Dievs, es lūdzu Tevi par Japānu-mūsu māsām un brāļiem!Par izbiedētiem bērniem, par ģimenēm, kas stāv zaudējumu un nelaimes priekšā, par visiem, kas izmisuši un vīlušies. 
Uzklausi savā žēlastībā, kas dzīvo un valdi mūžu mūžos! Amen.

Jēzus izdziedina lepras slimnieku. Draugi un ienaidnieki.



Visbriesmīgākā slimība tolaik bija lepra, kas bojājā ādu, radīja nervu iekaisumu, izkropļoja seju un pārņēma visu ķermeni, līdz nācās zaudēt roku un kāju pirkstus, un plaukstas. Lepra bija lipīga slimība un visi cilvēki bēga no lepras slimniekiem. Tiem bija aizliegts uzturēties apdzīvotās vietās. Slimnieki mitinājās tālu prom no citiem, bieži – alās un aizās. Kad saslimušais nāca meklēt maizi un ūdeni, tam vajadzēja brīdināt citus ar saucieniem vai zvārguļu skaņām. Lepras slimniekus sauca par spitālīgajiem.
Reiz spitālīgais dzirdēja par Jēzu un Viņa mācību. No attāluma viņš dzirdēja ļaudis līksmojam par to, ka kāds esot izdziedināts.
„Izdziedināts?” viņš prātoja.” Tur ir vīrs, kas var izārstēt? Slimais palūkojās uz savu izkropļoto roku, tad uz kājām un sāka lēnām virzīties uz priekšu.
Jēzus stāvēja tālu no sptālīgā, taču slimais it kā sadzirdēja Viņu klusi sakām: „Nāc šurp…..Es nekad nevienu nenoraidu…”
Pat spitālīgo ne? Visi vienmēr dzina spitālīgos prom, bet šis vīrs nāca viņam pretī, līdz pūlī stāvošie pamanīja slimo un sāka kliegt: ”Spitālīgais! Spitālīgais!”
Cilvēki metās uz visām pusēm.
Neviens nepalika uz ielas, izņemot Jēzu un Viņa mācekļus. Nelaimīgais nometās uz ceļiem Jēzus priekšā un sauca:” Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt!”
Jēzus panāca uz priekšu un pieskārās spitālīgā rokai. Visiem šausmās aizrāvās elpa, bet Jēzus maigi sacīja: „Es gribu – topi šķīstīts.”
Tajā pašā mirklī no slimā vīrieša ādas pazuda visas vātis, tā kļuva vesela. Vīrietis pārlaida roku sejai – mutei, degunam, acīm. Viss bija vesels.
„Izdziedināts…”viņš izsaucās, gandrīz nespēdams noticēt pārsteidzošajam brīnumam. ”Es esmu…izdziedināts.”
Ļaudis nāca no tuvienes un tālienes, lai dzirdētu Jēzu un tiktu dziedināti. Visi ieradās, lai sastaptu slaveno dziednieku no Nacaretes. Taču drīz vien tie, kas gribēja, lai Jēzus ārstē viņu miesu, sāka saprast, ka pravietis vēlas dziedināt arī viņu dvēseli. Jēzus stāstīja par Dieva mīlestību un žēlastību un aicināja dzīvot jaunu dzīvi, ko piepilda mīlestība uz citiem.
Taču ne visi bija labvēlīgi Jēzum. Daži farizeji baidījās no Viņa spējas dziedināt, jo domāja, ka Jēzus novērsīs cilvēkus no Dieva . Daudzi cienīja farizejus, jo tie vienmēr skaitīja lūgšanas, dāvāja naudu nabadzīgajiem un gāja pielūgt Dievu, kad vien varēja.
Viņiem bija vairāk kā sešsimt īpašu likumu, kurus tie ievēroja – likumi par tīrību, izvairīšanos no sliktu ļaužu sabiedrības, nestrādāšanu sabatā. Šie cilvēki bija ļoti stingri, un daudzi no tiem lepojās ar savu godprātību. Viņiem nepatika, ka Jēzus aicina tos nožēlot grēkus, it kā viņi būtu līdzīgi citiem cilvēkiem.
Viņi apskauda Jēzus spēku, un daudzi kļuva par Jēzus ienaidniekiem.
Jēzus pavēlēja izdziedinātajam vīram nevienam nestāstīt par notikušo, vien aiziet pie priestera. ”Ziedo Dievam par savu šķīstīšanu un pateicies Viņam”, Jēzus teica.
Taču izārstētais lepras slimnieks neklusēja, un jau drīz vien visā Galilejā runāja par neiedomājamo brīnumu.
(Darba lapas un mācību materiālu varat atrast:www.betanija-op.lv).



trešdiena, 2011. gada 9. marts

Lai svētīgs Gavēņa ceļš!

Šodien, Pelnu trešdienā 2011.gada 10. ģenerālaudiencē Pāvests Benedikts XVI.uzsvēra kristīgās dzīves ceļa raksturu.Pāvests norādīja, ka kristīgā dzīve ir ceļš, kurš pastāv ne tik daudz likumu ievērošanā, bet  Kristus Personā, Tās pieņemšanā un sekošanā.Gavēņa svētdienas šajā liturģiskajā gadā(A) atgādinās par dzīvi kā kristības ceļu.Šis ceļš, kurā katrs kristietis Gavēņa laikā ir aicināts, pēc Baznīcas tradīcijas iezīmējas vingrinājumos.Šie vingrinājumi ir gavēšana, dāvanu došana un lūgšana.Tās ir Gavēņa ārējās zīmes, kuru būtība ir ar Dieva palīdzību atteikties no ļaunā un dzīvot pēc Evanģelija.Tas, kurš nedzīvo no Dieva vārda, arī patiesi negavē.
Pēc Katolischer Nachrichtendienst: http://www.kath.net/detail.php?id=30506
Svētīgu Gavēņa laiku jums un sev vēlot
māsa Diāna OP.

otrdiena, 2011. gada 8. marts

Baznīca 2011 pasaulē.

Nonāvētais Pakistānas minoritāšu lietu ministrs Šahbazs Bhati.
Rīt Baznīcā sākas Gavēņa laiks.Pārdomām - mūsu brāļa, laikabiedra vārdi.Mūžīgo mieru dod viņam, Kungs.
"Kristum es gribu dzīvot un Viņam es gribu mirt.Tāpēc es nebaidos šajā zemē.Daudzkārt ekstrēmisti gribēja mani ieslodzīt vai nogalināt.Viņi man draudēja, izsekoja, terorizēja manu ģimeni.Bet es saku: kamēr vien dzīvošu, līdz manam pēdējam elpas vilcienam es kalpošu Jēzum un nabagajai cilvēcei, kristiešiem, cietējiem, nabagajiem."Šie 2005. gadā teiktie Šahbaza Bhati vārdi skan kā testaments, atrodami katoļu laikrakstā Baznīcai un kultūrai.Pakistānas minoritāšu lietu ministrs Šahbazs Bhati tika nonāvēts pagājušajā trešdienā.Kardināls Taurans (Jean-Louis Tauran) intervijā Vatikāna Radio izteicies, ka Šahbazs Bhati ir moceklis, jo miris tāpēc, ka bijis kristietis.

Informācijas avoti: http://www.katedrale.lv/index.php?id=15610
http://www.katholisches.info/?p=11201

pirmdiena, 2011. gada 7. marts

Katrs pats izgatavo sev Rožukroni!Daži pat vairākus!

Svētdien, 6. martā, Svētdienas Skolā kopā ar Konrādu Planku un Manetu Anševsku gatavojām Rožukroņus.Katrs bērns, arī mazākie-3 gadus vecie, ar skolotāju palīdzību, izgatavoja Rožukroni, lielākie un pieredzējušākie- pat vairākus!Sv. Misē plkst. 18.00 pr.Andris Kravalis jaunos, pašu rokām darinātos Rožukroņus pasvētīja. 
Paldies mūsu viesiem Konrādam un Manetai!
Emīlija ar Rožukroni - tapšanas procesā.

Rūdolfs un Daniela
Svētdienas Skolas audzēkņi kopā ar Manetu
Ginters
Bērnu grupa ar Manetu
Bērni ar Konrādu          
Arī Pāvests lūdzas Rožukroni, protams!

ceturtdiena, 2011. gada 3. marts

Pašu rokām gatavots Rožukronis!

Svētdien, 6. martā, no plkst. 15.00-18.00 mūsu Svētdienas Skolā viesosies Rožukroņu meistars Konrāds Planks.Katram bērnam būs iespēja savām rokām izgatavot Rožukroni.Mazākajiem palīdzēs skolotājas.Atkārtosim Rožukroņa lūgšanu.Sv.Mises laikā plkst. 18.00 būs iespēja Rožukroni pasvētīt.Gaidīsim!

otrdiena, 2011. gada 1. marts

Rožukroņi Pasaules jauniešu dienām Madridē.

7 tonnas Rožukroņu Pasaules jauniešu dienu svētceļnieka mugursomām ir pasūtīti Ekvadorā, nelielā rūpnīcā netālu no gavaspilsētas Kvito(Quito), kur šis pasūtījums dos darbu 150 sievietēm.Lielākai daļai šo sieviešu ģimeņu tas ir vienīgais iztikas līdzeklis.Rožukroņi ir Rožukroņa ģimenes(Family Rosary)ASV ziedojums, kuras apustulāts ir Rožukroņa izplatīšana ģimenēs.Šīs apvienības vadītājs ir tēvs Patriks Peitons( Patrik Peyton).Projekta vadītājs tēvs Palans(Phalan) atsaucas uz Pāvesta Jāņa Pāvila II. izteikumiem par Rožukroņa lūgšanas nozīmi.

Pēc Kath.net materiāliem 01.03.2011, 07:41