Kopējais lapas skatījumu skaits

ceturtdiena, 2012. gada 13. septembris

Svētā Krusta pagodināšana.

 " Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks."  (Kor 1:18)

Ko nozīmē - " paaugstināt krustu"? 
Vai nav pretrunīgi - pagodināt moku rīku?Apustulis Pāvils saka: "  Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas jūdiem apgrēcība un pagāniem ģeķība."(1.Kor 1:23)
Kristieši nepagodina kaut kādu krustu, bet krustu, kuru Jēzus ar savu upuri, bezgalīgas mīlestības zīmi un augli, darījis svētu.
Lai atbrīvotu cilvēci no grēka un nāves verdzības, Kristus pie krusta izlēja savas asinis.

No pazušanas zīmes krusts kļuvis par svētības zīmi, no nāves simbola par mīlestības attēlu, mīlestības, kura uzvarējusi naidu un vardarbību, atnesusi mūžīgu dzīvi.
"O Crux, ave spes unica!Svētais Krusts, mūsu vienīgā cerība!" tiek dziedāts liturģijā.


Pāvests Benedikts XVI. Angelus.

otrdiena, 2012. gada 11. septembris

Atvasara.

Šodien, 11. septembrī 17.20 termometrs pie mūsu virtuves loga tiešām rādīja +25 C.Beidzot atvasara....

Te saite uz foto no klostera dārza: 
https://plus.google.com/photos/108408819411238011353/albums

Tik skaistu Dievs ir radījis pasauli!:)

pirmdiena, 2012. gada 10. septembris

sestdiena, 2012. gada 8. septembris

Effata - atveries!


Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 7, 31-37)
Jēzus, izgājis no Tiras robežām, caur Sidonu nonāca pie Galilejas ezera, pāriedams Dekapoles apvidu.
Un pie Viņa atveda kurlmēmo un lūdza, lai Viņš tam uzliek roku. Paņēmis to savrup no ļaudīm, Jēzus ielika savus pirkstus viņa ausīs un ar siekalām aizskāra viņa mēli, un, paskatījies uz debesīm, nopūtās, un sacīja viņam: “Effata!” – tas nozīmē: “Atveries!” Un tūdaļ atvērās viņa ausis un atraisījās viņa mēles saišķis, un viņš varēja pareizi runāt.
Jēzus viņiem pavēlēja nevienam par to nekā neteikt. Bet, jo vairāk Viņš liedza, jo dedzīgāk viņi par to sludināja un jo vairāk brīnījās, sacīdami: “Viņš visu labi ir darījis. Kurliem Viņš dod dzirdi un mēmiem – valodu.”
Tie ir Svēto Rakstu vārdi.


Tā saka Kungs:
Tiem,kuru sirdis ir izbijušās:
Esiet stipri, nebīstieties!

Te ir Jūsu Dievs,

Viņš dara jums labu,
Viņš atnāk ar dievišķu apžēlošanos, 
Viņš atnāk, lai jūs izglābtu!
 
Tad  atveras aklo acis, 

kurlo ausis top dzirdīgas,
klibais lēkā kā briedis
un mēmā mēle sāk dziesmu.
Straumes plūdīs tuksnesī 
un upes stepēs.

Karstās smiltis kļūs par  veldzes vietu

un slāpstošā zeme - par ūdens avotu.

Dzimšanas diena!

 
 
 
Mēs lūdzam Tevi, Kungs, ļauj Tavam kalpam saņemt Debesu žēlastību, lai visi, kuriem Jaunavas Marijas mātišķība ir kļuvusi par pestīšanas sākumu, svin Viņas dzimšanas piemiņu mierā.
(pēc: C. Fekes" Tā svin Baznīca" Steila, 1954)