Effata - atveries!

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 7, 31-37)Jēzus, izgājis no Tiras robežām, caur Sidonu nonāca pie Galilejas ezera, pāriedams Dekapoles apvidu.
Un pie Viņa atveda kurlmēmo un lūdza, lai Viņš tam uzliek roku. Paņēmis to savrup no ļaudīm, Jēzus ielika savus pirkstus viņa ausīs un ar siekalām aizskāra viņa mēli, un, paskatījies uz debesīm, nopūtās, un sacīja viņam: “Effata!” – tas nozīmē: “Atveries!” Un tūdaļ atvērās viņa ausis un atraisījās viņa mēles saišķis, un viņš varēja pareizi runāt.
Jēzus viņiem pavēlēja nevienam par to nekā neteikt. Bet, jo vairāk Viņš liedza, jo dedzīgāk viņi par to sludināja un jo vairāk brīnījās, sacīdami: “Viņš visu labi ir darījis. Kurliem Viņš dod dzirdi un mēmiem – valodu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Tā saka Kungs:
Tiem,kuru sirdis ir izbijušās:
Esiet stipri, nebīstieties!

Te ir Jūsu Dievs,
Viņš dara jums labu,
Viņš atnāk ar dievišķu apžēlošanos, 
Viņš atnāk, lai jūs izglābtu!
 
Tad  atveras aklo acis, 
kurlo ausis top dzirdīgas,
klibais lēkā kā briedis
un mēmā mēle sāk dziesmu.
Straumes plūdīs tuksnesī 
un upes stepēs.

Karstās smiltis kļūs par  veldzes vietu
un slāpstošā zeme - par ūdens avotu.